Spēles noteikumi ļauj strauji augt

Jaunu koksnes piegāžu ķēžu sertifikācijā pēc PEFC nosacījumiem Latvija pērn ieņēmusi trešo vietu pasaulē aiz Japānas un Baltkrievijas.

To rāda Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programmas jeb PEFC (Programme for the Endorsement of Forest) dati. Tie liecina, ka pērn šajā sistēmā Japānā papildus sertificētas 168 piegāžu ķēdes, kam seko Baltkrievija, un vienlaikus par pārsteigumu ir uzskatāma nelielas valsts Latvijas trešā vieta. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka koksnes piegāžu ķēžu sertifikācijai pēc PEFC ir nozīme, ja attiecīgajā valstī ir pietiekami lielas mežu platības, kurās mežsaimniecība jau tiek veikta atbilstoši PEFC nosacījumiem. Pēc PEFC informācijas, 2018. gadā šīs sistēmas sertifikāciju kā ilgtspējīgas mežsaimniecības apliecinājumu papildinājuši ASV un Kanādas mežu īpašnieki ar 9 milj. ha, kam ar 4,2 milj. ha seko Zviedrijas un nedaudz vairāk nekā 4 milj. ha – Krievijas meža zemju apsaimniekotāji. Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,7 milj. ha mežu un 75 koksnes piegāžu ķēdes, liecina organizācijas dati.

Aug pieprasījums

Minētie dati liecinot par vairākām tendencēm, proti, ka tirgū aizvien pieaug pieprasījums pēc sertificētiem produktiem.
Proti, daudziem klientiem galvenais ir pārliecība, ka koks ir nācis no videi draudzīgi apsaimniekota meža. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību, mežu īpašnieki brīvprātīgi var izvēlēties un pievienoties kādai sertifikācijas sistēmai, kas rada papildu izmaksas.
Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pamatā ir trīs pretēji vērstu interešu jomu – vides, sociālās un ekonomiskās – konsensuss, kurā neviena no minētajām nedominē un vienlaikus arī nediskriminē pārējās. Populārākās sertifikācijas shēmas ir vairākas – ISO, PEFC un FSC (Forest Stewardship Council). Sertifikācija tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam, novērtējumu veic neatkarīgi auditori. Lai nodrošinātu mežu apsaimniekošanas sertifikātu darbības uzraudzību, tiek veikti ikgadēji auditi.

Uzvaras gājiens

«Tas ir loģisks rezultāts, jo ir principiāla atšķirība starp PEFC, kas ir radīts Eiropā un atbilst Rietumu kultūrai un civilizācijai, un FSC, kas radies lietus mežu (Āfrikā, Dienvidamerikā un Dienvidaustrumu Āzijā) aizsardzībai ar citu izpratni, kultūru un attieksmi,» situāciju vērtē Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents, SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis. Viņš atgādina, ka visā Eiropā (Vācijā, Austrijā, Skandināvijā un Baltijā) mežu stādīšanā, kopšanā ir gadsimtiem ilgas tradīcijas, turklāt ir laba mežu pārvaldības sistēma, mežu īpašnieki un kokrūpnieki ir likumpaklausīgi. «PEFC sistēma Eiropā ir piemērotāka, tās izvirzītās prasības ir izpildāmas un sasniedz mērķi, tāpēc arī tā kļūst arvien populārāka, jo mēģinājumi Eiropā iedzīvināt FSC – lietus mežiem atbilstošus, piemēram, Brazīlijā vai Austrālijā – lietotos kritērijus nav bijuši veiksmīgi, jo tos nevar mākslīgi attiecināt un lietot Eiropā, turklāt viss process ir ļoti dārgs un birokrātisks, » uzsver J. Apsītis. Viņš atzīst, ka pēdējais grūdiens PEFC straujā popularitātes pieaugumā ir bijis FSC kontrolētās koksnes standarts, tas faktiski radīja grūti izpildāmu birokrātisko noteikumu labirintu, kas saimniecisko darbību mežā teju vai padara neiespējamu. «FSC kontrolētās koksnes standarts ļauj sabiedrībai (nav noteikts, kas tā ir, tāpēc var būt kaut vai kaimiņš) viegli ietekmēt meža īpašnieku lēmumus. Rezultātā visi minētie faktori nemotivēja strādāt ar FSC, bet gan tieši pretēji – sākt arvien vairāk strādāt ar PEFC,» norāda J. Apsītis. Viņš skaidro, ka uzņēmums, strādājot ar klientiem – lieliem importētājiem un tirdzniecības uzņēmumiem – , Lielbritānijā novērojis evolucionāras pārmaiņas: agrāk tie, kuri orientējās uz FSC, tagad strādā ar PEFC. «Tas notika tikai nesamērīgo, sarežģīto FSC prasību un lielo izmaksu dēļ,» piemetina J. Apsītis. Viņš norāda, ka PEFC kļūst arvien populārāks ne tikai Eiropā, bet arī citviet pasaulē.
«PEFC darbības un attīstības rezultātā arī Ķīna, kas ir ļoti liela koksnes izstrādājumu patērētāja, paziņoja, ka tā piemēros tieši šo sistēmu,» tā J. Apsītis.
PEFC darbības un attīstības rezultātā arī Ķīna, kas ir ļoti liela koksnes izstrādājumu patērētāja, paziņoja, ka tā piemēros tieši šo sistēmu, teic SIA Kurekss valdes priekšsēdētājs Jānis Apsītis.

Jānis Švirksts, atbilstības novērtēšanas SIA BM Trada izpilddirektors:
“FSC mežu sertifikācijas kvantitatīva attīstība pieaugošo standarta prasību un birokrātijas dēļ pēdējos gadus stagnē, tikmēr PEFC sertifikācijas popularitāte lēnām, bet pastāvīgi pieaug, par to arī liecina pēdējie statistikas dati, kuru augšgalā starp tādām mežu lielvalstīm kā ASV, Zviedrija un Krievija piegādes ķēžu sakarā minēta arī Latvija.
PEFC piegādes ķēžu straujais pieaugums Latvijā ir saistīts ar to, ka kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmumi Latvijā nodrošinās pret potenciālo FSC sertificēto teritoriju samazinājumu nākotnē. Šāds samazinājums, kaut ne valstiskā, bet reģionālā mērogā, notiek arī citās valstīs un sevišķi jūtams Krievijā un Kanādā, kur FSC sertifikācija atsevišķiem uzņēmumiem faktiski ir aizliegusi nodarboties ar mežizstrādi gadījumos, ja to apsaimniekojamā teritorija vides nevalstisko organizāciju skatījumā atrodas cilvēka darbības neskartos mežu masīvos. Šāds saimnieciskās darbības apdraudējums pastāv arī atsevišķiem meža apsaimniekotājiem Latvijā gadījumos, ja to īpašumus pārsvarā veido tieši pieaugušas un pāraugušas audzes”.

Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs:
“PEFC sistēmas popularitātes pieaugums vērojams ne tikai Latvijā, tas notiek arī globālajā līmenī. Domāju, ka priekšnoteikumi šim procesam ir gana saprotami spēles noteikumi, kurus paredz PEFC sistēma un kuri meža sertifikācijas standartā, kuru izstrādā katra sistēmas dalībvalsts un apstiprina starptautiskā organizācijā, respektē konkrētās valsts meža audzēšanas apstākļus. Savukārt Latvijas uzņēmumu interese pievienoties tiem 20 tūkstošiem uzņēmumu pasaulē, kuri ir ieguvuši koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju, droši vien liecina par to, ka koksnes gala patēriņa tirgos, tai skaitā valstu zaļo iepirkumu nolikumos, PEFC sistēma tiek vērtēta līdzvērtīgi augstu kā citas sertifikācijas sistēmas. Tā varētu liecināt arī par to, ka uzņēmumi cenšas diversificēt riskus, kas varētu rasties standartos, nosakot neizpildāmas prasības, un sertificējas vairāku sertifikācijas sistēmu ietvaros”.

Informācijas avots:
2019-01-29 00:00, Dienas Bizness , lpp 5lpp, Māris Ķirsons, Mežsaimniecība