Privāto meža apsaimniekošanas uzņēmums Latvijā ar dubulto sertifikāciju: Vecs mežs skābekli neražo

Šī gada februārī uzņēmums Skogsutveckling Syd AB, Latvijas filiāle ieguva PEFCTM mežu apsaimniekošanas grupas sertifikātu. Savukārt, aprīļa mēnesī uzņēmums saņēma arī FSC® (FSC-C134915) mežu apsaimniekošanas sertifikātu, tādējādi kļūstot par pirmo un pagaidām vienīgo privāto meža apsaimniekošanas uzņēmumu Latvijā ar dubulto sertifikāciju. PEFC mežu apsaimniekošanas sertifikātu izdeva sertifikācijas iestāde SIA BM TRADA Latvija, bet FSC mežu apsaimniekošanas sertifikātu – SCS Global Services.

SIA BM Trada Latvija projektu vadītājas – auditores Sanitas Berķes saruna ar uzņēmuma Skogsutveckling Syd AB, Latvijas Filiāle pārstāvjiem Arti Pučku Rubanu un Kārli Skrastiņu par šogad iegūto PEFC mežu apsaimniekošanas sertifikātu, sagatavošanās procesu, tā nozīmi un nākotnes redzējumu.

Sanita: Kādi bija jūsu galvenie iemesli, kādēļ nolēmāt uzsākt sertificēšanās procesu un iegūt PEFC mežu apsaimniekošanas sertifikātu?

Klients: Jau sākotnēji apzinājāmies, ka mūsu uzņēmums pamatos atbilst sertifikācijas prasībām, jo veicam meža apsaimniekošanu tā, lai tā būtu ilgtspējīga un savā darbībā tiktu ievērotas visas normatīvās prasības. Bija dažas nepilnības, kas jāpielabo, lai sistēma darbotos pilnvērtīgāk, bet jāatzīst, ka mums PEFC mežu sertifikācijas standarta kritēriji un tā prasības bija salīdzinoši vienkārši izpildāmas, lai uzņēmums iegūtu šo sertifikātu. Uzņēmums vienmēr mērķtiecīgi tiecies veikt visus mežsaimnieciskos darbus atbildīgi un augstā līmenī, tādēļ mums tas vienkārši bija kā dokumentācijas pilnveidošana. Tāpat apzinājāmies sertifikācijas nozīmi – sertifikāts sniedz labu slavu uzņēmuma īpašniekiem, kā arī klientiem par sevi radām uzticama biznesa partnera tēlu. Sertifikāts apliecina, ka ar mums var veidot ilgtermiņa sadarbību.

Sanita: Vai, jūsuprāt, būt PEFC sertificētam uzņēmumam ir prestiži?

Klients: Jā, Zviedrijā tas ir ļoti svarīgi un to novērtē. To var saukt par prestižu lietu. Sertifikācija apliecina, ka nodarbojamies ar sustainable forestry jeb ilgtspējīgu mežsaimniecību. Tas ir kā apliecinājums, ka uzņēmums strādā apzinīgi, pēc labākajiem priekšstatiem, nenodarbojas ar nelegālu mežu izstrādi vai bērnu darba spēka izmantošanu. Pēdējā vadības sapulcē valdes locekļi minēja, ka šis sertifikāts ir kā garants mierīgākam miegam, jo viņi zina, ka meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Nenoliegsim, ka sertifikāta esamība uzlabo arī iespēju nopelnīt, pircējam var piedāvāt lielākas cenas. Tāpat tas paver jaunas tirgus iespējas un PEFC sertifikāts paplašina tirdzniecības robežas.

Sanita: Cik ilgs laiks jums pagāja sagatavošanās posmā līdz sertifikācijas auditam? Cik sarežģīti tas bija?

Klients: Kā jau iepriekš minēju, tas nebija sarežģīti. Tas skaidrojams ar to, ka mūsu uzņēmumā jau pašos pirmsākumos viens no galvenajiem izvirzītajiem mērķiem bija mežu atbildīga un ilgtspējīga apsaimniekošana. Mēs apzinājāmies, ka arī nākotnē vēlamies būt konkurētspējīgs un augošs uzņēmums. Sertificēšanās procesu, kas ietvēra pārrunas ar sertifikācijas iestādi un savas sistēmas dokumentācijas sakārtošanu, uzsākām pagājušā gada oktobrī. Sertifikācijas audits notika šogad janvārī, kam kā pozitīva iznākuma apliecinājums sekoja arī PEFC meža apsaimniekošanas sertifikāta izdošana uzņēmumam Skogsutveckling Syd AB Latvijas Filiāle.
Lai būtu vieglāk sakārtot sistēmas dokumentus, mēs piesaistījām konsultantu. Vēlējāmies, lai ar to nodarbojas zinošs savas jomas profesionālis, tādējādi nodrošinot, ka viss tiks izdarīts akurāti un atbilstoši standarta prasībām, aiztaupot sev liekas galvas sāpes. Mēs uzskatām, ka noalgot profesionāli šajā situācijā ir daudz lietderīgāk, kā darīt to pašiem, jo konsultants spēj palīdzēt uzņēmumam sagatavoties sertifikācijai daudz ātrākā laikā.

Sanita: Tagad, kad pirmo soli esat jau spēruši, ko domājat par turpmāko sertifikācijas uzturēšanas procesu? Vai sertifikācijas uzturēšanas laikā vajadzēs ieguldīt daudz papildus laika, līdzekļus vai cilvēkresursus? Vai Jums nešķiet, ka tas varētu sagādāt grūtības?

Klients: Patiesībā, vienīgais, kas ir jādara, ir jāseko līdzi visām pārvaldījumā esošajām cirsmām. Šos visus principus un kritērijus mēs jau izmantojām iepriekš, tādēļ domājam, ka nekādu sarežģījumu ar to nebūs. Laiks, kas būs nepieciešams, lai izpildītu nepieciešamos ikdienas dokumentus, neradīs papildus stresu, tas ir sīkums! Šobrīd vairāk laika aizņem informācijas uzkrāšana par to, kas notiek katrā cirsmā. Iepriekš uzskaitījām tikai realizēto apjomu, tagad nepieciešama detalizētāka informācija. Tas papildus prasa pāris minūtes katrai cirsmai, tādēļ uzskatām, ka šie papildus ieguldījumi būs diezgan niecīgi. Arī ikdienas darbā ir jāiet uz cirsmu un jāseko līdzi mežizstrādes darbu veicējiem un citiem meža apsaimniekošanas darbiniekiem, lai izstrādes laikā tiktu ievērotas robežas, lai pēc mežizstrādes darbiem teritorija tiktu atstāta sakopta. Tam visam mēs jau iepriekš sekojām līdzi. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka tagad visas darbības ir jādokumentē. Tieši tādi arī bija uzņēmuma īpašnieku norādījumi – nodrošināt, lai viss notiek pareizi un atbilstoši visiem kritērijiem kā arī lai mēs domājam kā saimnieki par savu mežu un ar tādu attieksmi mums tas arī ir jāapsaimnieko!

Sanita: Kāda ir tendence Latvijā – vai uzņēmēji, meža īpašnieki un apsaimniekotāji ir ieinteresēti sertificēties?

Klients: Mēs uz šo jautājumu skatāmies savādāk, jo strādājam zviedru uzņēmumā. Mēs uz sertifikāciju raugāmies no mūsu zviedru īpašnieku skatu punkta, kas bieži vien neatbilst vietējā Latvijas īpašnieka redzējumam. Šaubos, ka vietējie mazie mežu īpašnieki tiecas pēc sertifikācijas. Lielākoties sastopamā attieksme – bet priekš kam man tas vajadzīgs? Sabiedrībā valda īstermiņa domāšana. Daudziem īpašniekiem nav svarīgi, kas pēc meža izstrādes notiek tālāk. Ņemot vērā, ka vairāk kā puse Latvijas sabiedrības iedzīvotāju dzīvo pilsētās un viņu saprašana par mežiem un procesiem tajos nav pārāk liela, sertifikācija ir viens no veidiem kā demonstrēt sabiedrībai, ka mežs netiek tikai izcirsts, bet gan ar sertifikācijas palīdzību tiek apsaimniekots pareizi un saskaņā ar dabā notiekošajiem procesiem. Sabiedrībai ir jāzina un jāsaprot ne tikai tas, ka mežs ražo skābekli, bet arī tas, ka vecs mežs skābekli neražo.

Sanita: Kādi būtu jūsu ieteikumi? Ja raugāmies nākotnē, ko darīt, kāds ir risinājums?

Klients: Domāju, ka viens no risinājumiem ir mežu īpašniekiem apvienoties kooperatīvos vai dibināt jaunu kooperatīvu. Apvienojoties, samazinās stādu izmaksas, vieglāk saorganizēt mežstrādniekus, kas izkopj jaunaudzes, veic koku stādīšanu un gala rezultātā arī iespējamas lielākas realizācijas cenas. Tāpat arī pati sertifikācija ir krietni izdevīgāka, ja vairāki mežu īpašnieki izveido grupu un nolemj sertificēties kā grupa. Latvijā ir pietiekoši daudz kooperatīvu, lai šādas lietas attīstītu un pilnveidotos!