Ziņas
26.08.2016
Meža velšu sertificēšana Somijā
Pasaules tirgos novērojama tendence palielināties pieprasījumam tieši pēc dabiskas izcelsmes produktiem, kuru ražošanā nav izmantoti ķīmiskie līdzekļi, tāpat produkcijas piegādei jābūt izsekojamai kā rezultātā patērētājs var būt drošs par tās izcelsmi. Līdzīgi mežu apsaimniekošanas sertifikācijai, somi nolēmuši sertificēt arī meža nekoksnes vērtības, lai palielinātu savu konkurētspēju pasaules tirgos.
Somi varētu sertificēt gandrīz visus Somijas mežus!
Vairāk kā 99% Somijas mežu ir iespējams sertificēt kā organiskus. Šobrīd Lapzeme ir pasaules lielākā vienlaidus platība, kurā var vākt organiskas izcelsmes ogas.
Paši somi ir ļoti iecienījuši veselīgās un pilnvērtīgās meža ogas, kuras var vākt Somijas mežos. Īpaši iecienītas ir mellenes un brūklenes, ko jūlijā un augustā vāc visā valsts teritorijā. Jāpiemin, ka Somijā meža ogu vākšanai nav nepieciešamas speciālas atļaujas jebkurš to var darīt visos valstī esošajos mežos, pat tajos, kas atrodas nacionālajos parkos.
Interesanti – pirms meža ogu lietošanas Somijas iedzīvotāji tās neskalo, un tas kalpo kā apliecinājums, ka Somijas daba ir tīra, nepiesārņota, un no tās iegūto produkciju iespējams saukt par organisku.
Dabiskas izcelsmes produkts nav atzīstams par organisku, ja tas nav pierādīts. Ja tirgotājs uz iepakojuma vēlas norādīt, ka produkts ir organisks, meža veltēm jābūt vāktām sertificētos mežos, tāpat arī piegādes ķēdei jābūt pārskatāmai.
Apmēram 97 – 99 % Somijas mežu būtu iespējams sertificēt, neietekmējot līdzšinējo meža apsaimniekošanas praksi. Sertifikācija pārklāj tikai un vienīgi dabas velšu iegūšanu nevis, piemēram, zāģbaļķus. Sertifikācijas mērķis ir apliecināt, ka tādas meža veltes kā meža ogas, sēnes, augi un pat sveķi ir iegūti mežos, kur nav izmantotas aizliegtas apsaimniekošanas metodes, lietoti mēslošanas līdzekļi vai aizliegti pesticīdi organiskās produkcijas audzēšanai.
Citas būtiski nozīmīgas meža velšu vākšanas vietas pasaulē ir Zambijā (6 miljoni hektāru), Indijā (5 miljoni hektāru) kā arī Namībijā (2.5 miljoni hektāru).
Galvenās priekšrocības – eksports un tūrisms
Lai gan paši somi novērtē savu dabas velšu tīrību, eksporta nolūku dēļ ir nepieciešamība produktus marķēt ar logo, kas apliecina, ka produkts ir organiskas izcelsmes. Svarīgi tas ir tādēļ, ka pasaules tirgos rodas pieprasījums pēc organiskiem produktiem, īpaši Āzijā.
“Pasaules tirgū ir augošs pieprasījums ne tikai pēc organiskas pārtikas, bet arī, piemēram, pēc izejvielām, kas paredzētas organiskās kosmētikas produkcijai,” skaidro Ms. Birgitta Partanen, projekta “Organiskas produkcijas vākšana mežos” vadītāja.
Helsinku universitātes lauksaimniecības institūts sadarbībā ar Somijas mežu centru (Finish forest Centre) uzņēmušies projekta vadību. Projekta mērķis ir izplatīt informāciju par dabas velšu vākšanas sertifikāciju, kā arī nodrošināt tās atbilstību nekoksnes vērtību ražošanai un pārstrādei, un tūrismam.
Arī organiskajam tūrismam ir augoša tendence. Piemēram, Āzijas tūristi ir ieinteresēti paši savākt un pagatavot organisku ēdienu.
Nav ietekmes uz mežu apsaimniekošanu
Organiskā sertifikācija neatstāj būtisku ietekmi uz meža apsaimniekošanu. Tā aizliedz ķīmiskos mēslojumus un herbicīdus, kas tiek pielietoti pamatā lauksaimniecībā, bet tie Somijā tiek lietoti ļoti reti.
Urīnviela, ko mežsaimniecībā pielieto, lai cīnītos ar sakņu trupi, būtu jāaizliedz. Labā ziņa, ka to var aizvietot ar citām plaši lietotām metodēm. Ja tomēr ir nepieciešamība pēc aizliegtu vielu lietošanas, mežs zaudēs organisko sertifikāciju uz trijiem gadiem.
Ekonomiskās attīstības, transporta un vides centri būs tās iestādes, kas tieši atbildīgas par organisko sertifikāciju mežos. Izmaksas sastāvēs no ikgadējās maksas, kā arī no sertificētās platības lieluma, bet minimālā likme ir 100 Eiro. Iestāde, kas uzraudzīs meža velšu audzēšanu, vākšanu un pārstrādi ir Somijas Pārtikas drošības iestāde “Evira”.
Uzziņai:
Organiskā pārtika – dabiskas izcelsmes pārtika, kuras audzēšanā nav izmantoti minerālmēsli, pesticīdi, herbicīdi un citas ķīmiskas vielas.
Raksta avots: